2004. gada pārskats

Sveicināti, biedrības biedri un labvēļi!

Vēlam jums veselību un sekmīgu 2005. gadu! Jauno gadu sākot, gribam jums īsumā pastāstīt par galvenajiem notikumiem mūsu 2004. gada darbībā, kā arī par 2005. gada plāniem. Mūsu darbība kļūst arvien plašāka, sadarbojoties ar tautiešiem Latvijā, sekmējot latviešu kultūru un izglītību un popularizējot mūsu kultūru vietējā mītnes zemes sabiedrībā. Viens no mūsu mērķiem ir iesaistīt nesen no Latvijas atbraukušos tautiešus šejienes latviešu kultūras dzīvē.

2004. gadā, ārpus sarīkojumu un turneju rīkošanas, TILTS piešķīra kopā $58,550 Latvijas skolu, jauno talantu un kulturālu pasākumu atbalstam.

Ar jūsu atbalstu, mēs ceram, ka TILTA darbība 2005. gadā būs vēl rosīgāka.

Skolu uzlabošanas programma

Pētera Zariņa un Edītes Irbes vadībā, ar projekta kasiera Arņa Sprancmaņa palīdzību un ar jūsu līdzekļiem un darba atbalstu, esam turpinājuši atbalstīt Latvijas skolas ar datoriem un mācību līdzekļiem. Šogad bijām sevišķi aktīvi: uz Latviju nosūtīto datoru un mācību grāmatu kopējā vērtība bija $21,000 (2003. gadā $13,000). Galvenie datoru sūtījumi, katrs $5,000 vērtībā, bija Mālupes pamatskolai (Alūksnes rajonā), Gulbenes vidusskolai un latviešu skolām Sibīrijā.

TILTA pabalsti galvenokārt iet datoru sistēmu uzlabošanai, bet skolām ir nepieciešami arī līdzekļi grāmatu un citu mācības līdzekļu iegādei. Latvijā ir apmērām 1000 skolas, un, salīdzinot ASV, tās ir mazas. Piemērām, Cēsu rajonā ir 46 skolas, un no tām 30 ir ar mazāk nekā 200 skolniekiem; no 25 skolām Limbažu rajonā tikai sešās ir vairāk nekā 300 skolnieku. Rēzeknes rajonā ir 19 skolas ar mazāk nekā 100 skolniekiem. Tas, ka skolas ir mazas, nozīmē to, ka samērā neliels veltījums var dot skolai ļoti nozīmīgu pabalstu.

Latviešiem ir labi pazīstams dzejolis, kas sākas „Ja ikviens tik zemē sētu vienu graudu veselu....” Kā būtu, ja ikviens no mums, kopā ar gadskārtējo TILTA biedra naudu, ziedotu $50 (vai vairāk) TILTA skolu atbalsta projektam? Ziedojumu izlietosim pēc Jūsu norādījumiem, jeb, ja Jums tādu nav, atbalstot skolas, kam pabalsts visvairāk nepieciešams.

Lūdzu sazinieties ar skolām, kuŗas vēlaties atbalstīt un noskaidrojiet viņu vajadzības. Ja vēlaties, mēs varam attiecīgās skolas vajadzības uzzināt. Dažām skolām jau ir nepieciešamie datori, bet vajag līdzekļus citu piederumu iegādei. Mēs izlietosim Jūsu ziedotos līdzekļus pēc skolas norādījumiem un nokārtosim visas sūtīšanas formalitātes.

Piesakiet savus ziedojumus Pēterim Zariņam. Ziedojumi atskaitāmi no ienākumiem, ASV nodokļus aprēķinot.

Teātris

2004. gadā TILTS izkārtoja Ziemeļamerikas turneju Dailes teātrim ar latviešu izcilās dramaturģes Māras Zālītes lugu ”Zemes Nodoklis”, kuŗa iztirzā nopietnu tēmu Latvijā pēc brīvības atgūšanas. Par “Zemes Nodoklis” izrādēm ir dzirdēts daudz pozitīvu atsauksmju, bet esam arī dzirdējuši ieteikumus nākotnē mēģināt atrast ‘izklaidējošākas’ izrādes. Finansiāli turneja izdevās, jo turnejā bija tikai trīs personas un izdevās atrast auto vadītāju no Toronto, kuŗš izvadāja teātra dalībniekus pa deviņām pilsētām no Minneapoles līdz Ņujorkai. Ņujorkā, ar Latvijas teātra darbinieku savienības (LTDS) vienošanos un atbalstu, izkārtojām dalībniekiem iespēju apmeklēt vairākas Brodvejas izrādes. Turneja nobeidzās ar atlikumu. Teātris sniedza pavisam 12 izrādes, ieskaitot mazo latviešu centru Demoinā un šoreiz arī Klīvlandi darbdienas vakarā, un to redzēja pāri par 1000 skatītāju.

Klasiskā mūzika

TILTA Mūzikas nodaļa Daces Aperānes vadībā noorganizēja četras koncertu sērijas. Sanita Upleja, Dienas korespondente Ņujorkā, aprakstīja TILTS “aktīvo koncertsezonu” 2004. g. 8. aprīļa Dienas avīzes numurā, minēdama, ka viens no biedrības TILTS mērķiem ir “popularizēt latviešu mūziku, kā arī dot iespēju latviešu muziķiem uzstaties ASV un latviešu sabiedrībā.”

• 2004. gada sākumā divi apdāvināti jaunās paaudzes mūziķi, saksofonists Artis Gāga un pianiste-komponiste Solveiga Selga-Timpere īpaši iepriecināja klausītājus ASV austrumu krastā (Filadelfijā un Ņujorkā) un vidienē (Klīvlandē, Mineapolē un Milvokos) ar viņu pašu, kā arī citu latviešu komponistu, skaņdarbiem. “Tautiešiem ārpus Latvijas maz bijusi izdevība dzirdēt jauno komponistu skaņdarbus. TILTS un Klīvlandes latviešu koncertapvienība veic savu uzdevumu, iepazīstinot ar mūsu tautas muziķu jaunradi. Klīvlandē klausītāji par koncertu bija sajūsmā.” – Anda Cook (Laiks).
• Pavasarī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas klavieŗu katedras vadītājs Juris Kalnciems, ar Latvijas Kultūrkapitāla fonda atbalstu daļējai ceļa izdevumu segšanai, uzstājās savā pirmajā ASV un Kanādas koncertturnejā Bostonā, Klīvlandē, Ņujorkā un Toronto. “Klausītāju lielu atsaucību guvušajā koncertā J. Kalnciems izpildīja Jāzepa Vītola “Variācijas par latviešu tautas dziesmu ‘Ej, saulīte, drīz pie Dieva’”, Jāņa Ivanova ‘Divpadsmit skicējumus’, kā arī F. Lista skaņdarbus. Turklāt latviešu komponistu skaņdarbiem tas bija pirmatskaņojums katrā no ASV (un Kanādas) pilsētām. Mūzikas lietpratēju atsauksmes uzteic J. Kalnciema klavierspēles skaidrību un emocionalitāti, kā arī programmu vērtē kā ļoti izturētu.” – Sanita Upleja (Diena).
• Rudenī notika Čīlē dzīvojošā pianista Armanda Ābola trīs koncerti ASV (Bostonā, Filadelfijā, Ņujorkā), kā arī divi Latvijā, veltīti viņa skolotājas Prof. Ilzes Graubiņas piemiņai – Rīgā (Rīgas Latviešu biedrības namā) un Siguldā (koncertzālē “Baltais flīģelis”). A. Ābola turneja bija plaši aprakstīta laikrakstos Laiks un Diena. Latvijas Radio intervēja A. Ābolu un palīdzēja koncertus izreklamēt. A. Ābola koncerts Rīgā, ko Rīgas Latviešu biedrība rīkoja sadarbībā ar TILTU, saņēma spožas atsauksmes; par to žurnāla “Mūzikas saule” decembra numurā Dagnija Grīnfelde rakstīja: “A. Ābola spēle ir lidojoša un smalka, blakus liriskam maigumam tajā iešķiļas arī pa Dienvidamerikas saules dzirkstij un ievijas pa apcerīgākai stīgai, piešķirot visam priekšnesumam krāsainus, daudzveidīgus vaibstus.” Koncerts Ņujorkā, kuru sarīkoja Laila Robiņa, notika pazīstamajā Kosciuszko koncertzālē, kur apmeklētāju vidū bija Latvijas vēstnieks ANO Gints Jēgermanis un vairāki amerikāņu klasiskās mūzikas cienītāji. Turneju organizēja Astra Zemzare.
• Novembrī Latvijas Nacionālās Operas soliste mecosoprāns Antra Bigača un pianists Ventis Zilberts sniedza piecus koncertus ASV (Bostonā, Detroitā, Klīvlandē, Mineapolē, Ņujorkā); bez tam viens notika pazīstamajā Glenn Gould studijā Toronto, ko sarīkoja Toronto Latviešu koncertapvienība. Ņujorkas un Bostonas koncerti kuplināja Latvijas Valstssvētku sarīkojumus. Pirms pieciem gadiem TILTS sarīkoja Antras Bigačas pirmo koncertturneju: “Nu jau ir apritējuši pieci gadi, kuŗos māksliniece spodrinājusi savu vokālo meistarību. Balss skanējums, kas vairāk līdzinās instrumentam, ir kļuvis vēl dinamiski elastīgāks un dabiskāks. Kamermuzicēšana ir A. Bigačas stiprā puse; ar savas balss un V. Zilberta nevainojamo klavierspēles techniku abi mākslinieki, netraucēti muzicējot, viens otru papildināja ar smalkām dinamiskām niansēm,…” – H. Gintere (Laiks).

Novembrī tika pabeigts interesants projekts sakarā ar TILTA organizēto Rīgas Doma koŗa viesošanos Amerikā 2000. gadā. Kori toreiz pavadīja komponists un ērģelnieks Aivars Kalējs. Pēc koncerta Šarolotē (Ziemeļkarolīnā) Aivars tika lūgts komponēt metodistu baznīcas dziesmu aranžējumu Myers Park Metodistu baznīcas jubilejai. Ar Astras Zemzares un Dzidras Reimanes palīdzību šis projekts virzījās uz priekšu, un novembrī bija šīs kompozīcijas pirmatskaņojums. Klausītāji bija lielā sajūsmā, un ir pacēlusies doma par Aivara Kalēja koncertturneju Amerikā.

Populārā mūzika

TILTS šogad sarīkoja Ziemeļamerikas turneju Normundam Rutulim ar koncertiem 12 latviešu centros, ieskaitot mazos latviešu centriņus Buffalo un Sirakūzas. Turneja izdevās teicami: zāles bija pilnas, cilvēkiem patika šo augstvērtīgo mākslinieku sniegums vieglās mūzikas žanrā, un rīkotāji bija apmierināti, jo nebija jāpiemaksā finansiāli iztrūkumi. Dažās vietās Amerikā gaida Rutuli atpakaļ (viņam ir sagatavots jauns repertuārs ar jaunām Raimonda Paula dziesmām). Žēl, ka nevarēja visus laikus un visas vietas saskaņot, un tā Rutulim neizdevās uzstāties Toronto, Klīvlandē un St. Petersburgā. Turneju organizēja Jānis Bībelnieks.

Normundam 2004. gads bija ļoti veiksmīgs arī Latvijā, jo nupat izdotajā CD “Superšlāger aptaujas 2004. gada labākās dziesmas” 7 no 20 dziesmām dziedāja Normunds Rutulis.

Filmas un priekšlasījumi

• Sadarbībā ar Noru Kūlu un Andri Priedīti no Latviskā mantojuma fonda, mums radās iespēja izkārtot rakstnieces, tulkotājas un diplomātes Annas Žīgures priekšlasījumus ar izvēli no trim tematiem: “Edvarta Virzas atgriešanās”, “Elza Stērste – svētā vai mocekle?” un “Trauslā robeža starp realitāti un vīziju (pārdomas par Latvijas tēlu)”. Priekšlasījumi notika Vašingtonā, Filadelfijā un Priedainē; atsauksmes bija izcilas.
• Rudenī sarīkojām Rīgas filmu režisores Laimas Žurginas viesošanos ar viņas jaunradīto filmu "Mana Mīļā Rīga" astoņās vietās ASV ziemeļaustrumu štatos un trīs pilsētās Kanādā. Divas stundas gaŗā filma ar subtitriem angļu valodā saistīja arī latviešu valodas nepratējus. Režisorei līdzi bija ari īsfilmas ar sarunām ar Latvijas kultūras cēlējiem un ar viņu darbu pārskatiem. Pēc izrādēm Žurginas kundze atbildēja uz jautājumiem un sniedza savus novērojumus par Latvijas pašreizējo filmu rūpniecības stāvokli. Izrādes noskatījās pāri par 500 apmeklētāji. Ļoti vērtīga bija ari iespēja režisorei tikties ar Amerikas un Kanādas latviešiem un iepazīties ar viņu dzīves apstākļiem. Atgriežoties mājās, režisore ir sakopojusi savus novērojumus un iesniegusi tos Latvijas laikrakstiem. Turneju organizēja Anda Cook.
• Ar TILTA atbalstu izgatavotā Māras Pelēces filma „Starp Latvijām” tika izrādīta Ņujorkas Filmu festivālā 2004. gada rudenī. Ar TILTA atbalstu, Māra ir iesniegusi savu filmu arī citiem filmu festivāliem, ieskaitot Canadian Documentary Festival Hot Docs, Ann Arbor Documentary Film Festival un Chicago Documentary Festival. Par filmu bija labas atsauksmes gada pārskatā Minneapolis City Pages, kā arī Minneapolis-St.Paul Film Festival ietvaros 2004. gada pavasarī, kad filma pēc skatītāju balsīm ieguva pirmo vietu no vietējiem režisoriem un tika ievietota labākajās 20 starp 160.

Izcilo Jauno Talantu Fonds

2004. gada 23. janvārī Izcilo Jauno Talantu fonds rīkoja pasaulslavenā rīdzinieka vijolnieka Gidona Krēmera un viņa jauno muziķu ansambļa KREMERata Musica labdarības koncertu Kosciuszko zālē Ņujorkā, kur piedalījās arī agrākā Izcilo Jauno Talantu fonda stipendijas saņēmējs klarnetists Egīls Šēfers un pianists Gints Bērziņš. Koncertam sekoja pieņemšana. Koncerts bija kupli apmeklēts un deva $6,965.00 atlikumu. Paldies māksliniekiem un paldies atsaucīgajai publikai. 2004. gadā Lailas Robiņas vadībā, darbojoties kopā ar Helgu Petrašēvicu, Izcilo Jauno Talantu Fonds piešķīra kopā $24,450 sekojošiem māksliniekiem:

• Dzintra Milča-Ehrliha, pianiste
• Solvita Moss, soprāns
• Jūlija Kociņa, pianiste
• Mārcis Kuplais, čellists
• Rūdolfs Ozoliņš, pianists
• Jānis Petraškevičs, komponists
• Egīls Šēfers, klarnetists
• Ilze Urbāne, flautiste

2004. gada rudens sēdē TILTA valde ievēlēja Jāni Cigusi Izcilo Jauno Talanta Fonda vadībā.

Ziedojumus TILTA Izcilo Talantu Fondam var sūtīt uz sekojošu adresi, rakstot čeku uz „TILTS” vārda:

„TILTS”
c/o Laila Robins
241 Central Park West, Apt. 14H
New York, NY 10024

Pabalsti

2004. gadā TILTS piešķīra finansiālu atbalstu, kopā $13,100, sekojošiem projektiem:

• $10,000 Liepājas Pilsētas domes Centrālajai Zinātniskajai bibliotēkai. Piešķīrums domāts bibliotēkas attīstībai un tās lietotāju nodrošināšanai ar lielāku grāmatu skaitu, kā arī ar palielinātu lietotāju pieejamību datoriem. Līdzekļus šim piešķīrumam ziedoja Sigurds Grava.
• $400 Māras Pelēces filmas „Starp Latvijām” iesniegšanai Ņujorkas filmu festivālā un $200 šīs filmas iesniegšanai citos festivālos.
• $2500 New Conservatory of Dallas, lai atbalstītu Rīgā dzimušā Arkady Fomin organizēto labdarības koncertu Rīgā, kur uzstāsies Ilze Urbāne un citi.

Atzinība

Priecājamies, ka pagājušajā gadā uz TILTA iniciatīvas vai pabalsta pamata Triju Zvaigžņu ordeņa dome piešķīra Triju Zvaigžņu ordeni vai goda zīmi sekojošiem tautiešiem:

• Dr. Sigurds Grava, IV šķiras Triju Zvaigžņu ordenis par viņa ilggadīgo atbalstu kolēģiem Latvijā un it sevišķi par viņa piedalīšanos un padomu Rīgas attīstības plāna izstrādāšanā 1995. – 2005. gadiem.
• Dagmāra Vallena, IV šķiras Triju Zvaigžņu ordenis par viņas iniciatīvu, uzņēmību un ilggadīgo darbību Latvijas interešu aizstāvēšanā, kopības uzturēšanu trimdas latviešos un palīdzību latviešiem Latvijā.
• Katrīna Čakste Vilsona, Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta goda zīme par viņas iniciatīvu, uzņēmību un panākumiem sniedzot medicīnisku un cita veida palīdzību latviešiem Latvijā, sevišķi bērniem, un gādājot atbalstu Latvijas latviešiem amerikāņu vidē.