2015. gada pārskats

2016. gada aprīlī

Sveicināti, biedrības biedri un labvēļi!

Šeit ir pārskats par mūsu darbību 2015. gadā un par iecerēm šim un nākamajam gadam.

Rakstot par TILTA darbību, jādomā par to, kā tā ir mainījusies gadu mijās. Kad Latvija bija aiz Dzelzs aizkara, visi mūsu sarīkojumi bija ar māksliniekiem, kas dzīvoja rietumu pusē — tiem, kas bija atstājuši Latviju kaŗa laikā vai dzimuši un izkopuši savus talantus šajā pusē. Oriģinālie trimdinieki piepildīja zāles, un tie sedza sarīkojumu izdevumus. Latvija eksistēja mūsu atmiņās un sapņos, bet tā bija neaizsniedzama.

TILTS bija viena no pirmajām organizācijām, kas uzdrošinājās uzņemt sakarus ar māksliniekiem un sabiedriskiem darbiniekiem Latvijā jau pirms brīvības atgūšanas. Tagad kontakti ar Latviju ir būtiska daļa no TILTA darbības — tikpat kā visi sarīkojumi ir ar aktieriem vai mūziķiem no Latvijas. Galvenais iemesls ir tas, ka kaŗa laikā izbraukušie latviešu kultūras nesēji tagad pēc 70 gadiem ir aizgājuši aizsaulē, un maz ir šeit dzimušo, kas spētu viņus aizstāt.

Otra sakaru izteiksme ir finansiāla. Šie finansiālie sakari sākās atmodas laikā un sākotnējos brīvības gados, kad TILTS sagādāja Latvijas Kultūras fondam spiestuves iekārtu un trīs konteinerus ar grāmatām, sūtīja Latvijas skolām datorus, palīdzēja jauniešiem ar stipendijām un citos veidos atbalstīja kultūras pasākumus Latvijā, tā izdodot tuvu pie miljons dolāru. Tagad mēs mēģinām šos finansiālos sakarus ievirzīt pretējā virzienā, sagaidot atbalstu no Latvijas valdības latviskās identitātes uzturēšanai diasporā. Pēdējos gados TILTS ir saņēmis no Kultūras ministrijas vairākus tūkstošus dolāru kultūras turneju atbalstam, bet šie pabalsti nav pietiekoši. TILTAM ir jāpiemaksā gandrīz katrai turnejai, un dažas ir jāatsauc līdzekļu trūkuma dēļ.

Mūsu sadarbībai ar Latviju tomēr ir arī dziļāki iemesli. Latviešu sabiedrība Amerikā ir uzturējusi savu latvisko identitāti daudz ilgāk nekā to varēja sagaidīt, bet tagad, pēc 70 gadiem, mūsu rindas kļūst retākas. Bez tam, Latvijai brīvai esot, mums nav vairs tā milzīgā pienākuma sajūta, ka mēs šeit brīvajā pasaulē esam vienīgie, kam ir iespēja latviešu kultūru neapspiesti uzturēt un kas var par Latviju atklāti cīnīties. Tagad tie ir Latvijas valsts uzdevumi; iespēju robežās mēs varam tikai palīdzēt. Līdz ar to mēs kļūstam arvien vairāk atkarīgi no Latvijas šajā cīņā.

Kaut arī mums tagad nav galvenā atbildība cīņā par Latviju, mēs nevaram rēķināties, ka brīvības un kultūras uzturēšana nāks pati par sevi. Uzbrukumi ir gan iekšēji, gan ārēji, un TILTS uzskata, ka daļa mūsu pienākumu kā latviešu kultūras biedrībai ir palīdzēt Latvijai šajā cīņā. To mēs darījām, finansiāli atbalstot cīņu par latviešu valodu nesenās vēlēšanās, un dodot pabalstu Delnai, kas cīnās pret korupciju Latvijā. Mēs turpināsim šo darbu jaunā Informācijas Izplatīšanas projekta ietvaros.

Paldies par Jūsu līdzšinējo atbalstu TILTAM, un lūdzam Jūs arī turpmāk atbalstīt TILTA cīņu par latviešu kultūras un identitātes pastāvēšanu kā svešumā tā Latvijā.

Ģirts Zeidenbergs	Andris Padegs
TILTA valdes priekšsēdis	TILTA valdes priekšsēža izpildu vietnieks

Teātris

Rīgas Jaunā teātra un Pannas teātra viesturneja ar lugām "Vectēvs" un "Tāda es esmu" notika 2015. gada septembrī ar izrādēm Toronto, Vašingtonā (DC), Ņujorkā, Priedainē un Bostonā.

"Vectēvs" ir Viļa Daudziņa sarakstīta luga, ar viņu pašu kā vienīgo aktieri. Luga ir par viņa vectēvu. Viļa Daudziņa vārdiem: "Man nav vectēva. Es piederu pie tās paaudzes cilvēkiem, kuru vectēvi karoja. Dažiem palaimējās atgriezties no kara, bet manējiem ne. Un man viņu trūkst. Trūkst tā loģiskā paaudžu turpinājuma, to jūtu un domu, kādas ir starp vectēvu un mazdēlu. Laimīgi ir tie bērni, kas zina, kā tas ir — sēdēt vectēvam klēpī. Es nezinu, jo viņi abi krita. Kara sākumā viņiem bija 30 gadu, viens bija dārznieks, otrs — šoferis. Abi bija precējušies un abiem bija divus gadus veci bērni — mana mamma un mans tētis. Un viņus abus paņēma armijā. Vienu latviešu leģionā, otru — Sarkanajā Armijā. Viens krita pie Dancigas, otrs pazuda bez vēsts kaut kur Vidzemē. Viņi negribēja karot, un vēl mazāk viņi gribēja šaut viens uz otru. Bet tā sanāca... Un es esmu viņu mazdēls. Šī izrāde ir veltījums manu vectēvu piemiņai."

Luga sastāv no vairākām epizodēm, kur Daudziņš apraksta kara laika situācijas, kurās varētu būt bijis iesaistīts viņa vectēvs. Dekorāciju uz skatuves ir ļoti maz, bet Daudziņa stāsts ir apbrīnojami dzīvs un personīgs; tam ar aizrautību dzīvo līdzi visi skatītāji. Luga ar pārtraukumu iet gandrīz četras stundas, bet laiks aiziet nemanot.

Daudziņš par šo lugu ir saņēmis daudz atzinības: "Gada latviešu autora iestudējums" (2009), "Gada labākais aktieris" (2009), Gada labākā izrāde" (2009) un citas, ieskaitot "Labākais Aktieris" teātra festivālā Toruņā, Polijā (2010). Šī bija reta iespēja Amerikas tautiešiem redzēt vienu no Latvijas labākajām pēdējo gadu teātra izrādēm izcila aktiera izpildījumā.

"Tāda es esmu" ir Zanes Daudziņas sirsnīgs, patiess un humora pilns stāsts par sievieti un ko no viņas sagaida. Vai tev krūtis ir par mazām? Vēders par lielu? Seja grumbaina? Neskumsti, nekas nav zaudēts; ko daba ir liegusi, tas ir iegūstams ar diētiskiem, kosmētiskiem vai ķirurģiskiem līdzekļiem. Zane Daudziņa lugā atklāj "...latviešu sievietes miesas stāstu, kurā tiek veikta pilnīga ķermeņa inventarizācija un apkopta intīmo zonu bilance" (citāts no programmas lapiņas). Ar dažām vienkāršām apģērba gabala pārmaiņām viņa iedzīvojas dažādos ticamos tēlos, kas ir pamatā atsevišķām lugas epizodēm.

Aktieru laika trūkuma dēļ turneja bija samērā īsa, bet izrāžu kopējais skatītāju skaits tomēr bija pāri par 600. Tāpat kā citās teātra turnejās aktierus ar mašīnu izvadāja Priedaines Jānis. Turneju atbalstīja Kultūras ministrija ar $2,640 piešķīrumu, un TILTAM pie $12,336 budžeta bija jāpiemaksā tikai $19. Marcis Voldiņš noorganizēja turneju.

Klasiskā mūzika

Altistes Andras Dārziņas un pianista Venta Zilberta turneja no 21. septembŗa līdz 4. oktobrim sniedza koncertus Detroitā, Klīvlandē, Mineapolē, Vašingtonā (DC), Priedainē un Bostonā.

Vijolniece Andra Dārziņa dzimusi un sākusi studijas Austrālijā, papildinājusies Vācijā un spēlējusi ar pasaules slaveniem vācu orķestriem Eiropā, ASV, Japānā un citur. Pašlaik viņa ir profesore Štutgartes Mūzikas Augstskolā. Ventis Zilberts ir beidzis Jāzepa Vītola Latvijas valsts konservatorijas klavieru klasi un pašlaik ir tur profesors. Viņš daudzus gadus bija Latvijas radio pianists-koncertmeistars un, sadarbojoties ar apmēram 200 vokālistiem-instrumentālistiem, ir ieskaņojis vairāk nekā 900 kompozīcijas. Viņš Amerikas latviešu sabiedrībai ir pazīstams jau no agrākām koncertu turnejām un ir saņēmis PBLA balvu par trimdas latviešu mūzikas popularizēšanu Latvijā.

Programmā bija kā latviešu tā ārzemju komponistu darbi, un turneja izdevās spoži; no visiem sešiem latviešu centriem tika saņemtas atzinīgas atsauksmes par mākslinieku sniegumiem. Koncerti bija arī aprakstīti avīzēs LAIKS, Latvija Amerikā un Austrālijas Latvietis, kā arī dažādos interneta portālos. Koncerti tika pieminēti Latvijas Radio 3 Klasika raidījumos.

Vēl viens koncerts notika Ņujorkā Latvijas pārstāvniecībā ANO, ko rīkoja vēstnieks Jānis Mažeiks diplomātiem un ielūgtiem viesiem par godu prezidentam Raimonda Vējoņa kungam. Tas nebija daļa no TILTS turnejas, bet arī tika augsti novērtēts.

Turneju atbalstīja ALA ar $5,000 piešķīrumu, bet tā kā iztrūkums bija tikai $4,575, TILTS atmaksāja $425 atlikumu atpakaļ ALAi. Turneju noorganizēja Dace Aperāne.

Etnogrāfiskā mūzika

Koklētāja Laima Jansone un vokāliste Zane Pērkone uzstājās 10 latviešu centros 2015. gada novembrī; pieci no šiem koncertiem bija daļa no valsts svētku sarīkojuma (vietas atzīmētas ar *): Mineapolē, Indianapolē, Čikāgā, Klīvlandē, Bostonā, Ņujorkā*, Vašingtonā, DC*, Toronto*, Filadelfijā* un Priedainē*.

Laima Jansone atplaukusi Latvijā kā koklēšanas virtuoze. Viņas veiklība ar mūsu senā instrumenta stīgām, izmantojot ritmiskiem efektiem arī tā korpusa rezonansi, tiek apbrīnota gan Latvijā, gan ārzemēs. Viņa spēlēja tautas dziesmas, kā arī savas kompozīcijas un improvizācijas. Turneja bija Laimas pirmais Ziemeļamerikas apmeklējums.

Zane Pērkone ir izcila vokāliste. Viņa ir piedzīvojusi latviešu koŗu tradīcijas, piedaloties savā laikā jauniešu korī "Kamēr", kuŗš ir viens no labākajiem latviešu koriem pasaulē. Kā soliste viņa ir piedalījusies Dziesmu un deju svētkos un dziedājusi Latvijas Nacionālās operas korī.

Abas jaunās sievietes ir arī komponistes un interesējas par dažādas izpausmes cittautu folkmūziku, tostarp arī džezu. Viņas uzsāka sadarbību jau studiju gados Jāzepa Vītola mūzikas akadēmijā 2011. gadā. Kopā viņas ir uzstājušās Baltika festivālā, Latvijas mākslas muzejā un Laimas "Silver" albuma atklāšanā. Abas ir studējušas etnomuzikoloģiju Sibēliusa akadēmijā Helsinkos.

Klausītāji par mūziķu, sevišķi Laimas, priekšnesumu bija pārsteigti, sajūsmināti un aizkustināti. Andas Sūnas Cook vārdiem: "..nevarējām iedomāties, ka viņu priekšnesums mūs tik ļoti saviļņos. Nē, tas nebija priekšnesums, bet iekļaušanās īpatnējā skaņu pasaulē, kas bija kā atbalss no mūsu tautas sendienām..." Daces Aperānes vārdi: ...nekad nebija piedzīvots tik krāšņs, kā arī ritmiski aizraujošs kokles skanējums! Katrs Laimas spēlētais skaņdarbs kļuva par spilgtu muzikālu ainavu, kurā melodiskas frāzes reizēm pavīdēja, reizēm ieplūda allaž mainīgā akordu straumē. Zanes Pērkones dzidrais un niansētais balss tembrs apbrīnojami sakļā-vās ar Laimas Jansones degsmīgo kokles spēli... Laimas un Zanes koncerts bija neaizmirstams muzikāls piedzīvojums — apgarots, mirdzošs un savienojošs!" Valdis Kārklis: "Jau pirmajā priekšnesumā Laima nodemonstrēja savu virtuozitāti, kas klausītājiem lika sastingt neticībā un pārsteigumā: vai tiešām tā var spēlēt kokli?"

Turneju sāka organizēt Maruta Kārklis, bet pēc viņas aiziešanas aizsaulē septembrī tālāku rīkošanu pārņēma Ģirts Zeidenbergs. Liela pateicība pienākas arī valdes loceklei Benitai Jaundalderei, kuŗa palīdzēja izkārtot sarežģīto darba vīzu iegūšanu un Tijai Kārklei, kuŗa palīdzēja sameklēt un pārsūtīt izmantošanai Marutas iesākto turnejas vielu.

Desmit latviešu centros koncertos kopā bija ap 1100 klausītāji. Latviešu Fonds atbalstīja turneju ar $2,000 piešķīrumu, un Kultūras ministrija caur PBLA piešķīra $2,265, tā kā TILTAM pie kopējā $15,855 budžeta bija jāpiemaksā tikai $90. Šajā budžetā, kā parasti, ir ieskaitīti tikai kopējie izdevumi kā transports, vīzas un honorārs, bet ne lokālo koncertu rīkošana.

Referāti

TILTS izkārtoja iespēju Dr. Vinetai Poriņai vairākos Ziemeļamerikas latviešu centros uzrunāt valsts svētku sarīkojumu dalībniekus: Ņujorkā 14. nov., Toronto 18. nov., Filadelfijā 21. nov. un Priedainē 22. nov. Referāti bija kopā ar Laimas Jansones un Zanes Pērkones koncertu.

Bez tam Dr. Poriņa nolasīja referātus par latviešu tautai akūtām problēmām:

• Priedainē 15. nov. “Latviešu valodas pastāvēšana sabiedrības divvalodības apstākļos”;
• Filadelfijā 16. nov. ”Latviešu nācijai būtisko nacionālo jautājumu lēnā virzība Saeimā”;
• Toronto 18. nov., Vašingtonā 19. nov. un Filadelfijā 20. nov. “Krievijas ‘maigā’ un ‘cietā’ vara medijos, izglītības iestādēs un nevalstiskās organizācijās”.

Neskatoties uz saspringto grafiku, Toronto 18. novembrī Dr. Poriņai izdevās pusdienot Kristus Dārzā un pasacīt dažus vārdus turienes iemītniekiem.

Dr. Vineta Poriņa Latvijā ir pazīstama kā patriote, lingviste un Saeimas 2011.-2014. g. deputāte. Viņa izcēlās ar to, ka bija viena no pirmajām, kas starptautiskajā mērogā pacēla jautājumu par latviešu valodas apdraudēto stāvokli Latvijā un latviešu lingvistisko diskrimināciju dzimtenē. Šo konstatējumu apstiprināja rietumos pazīstami cilvēki, kā Maija Sinka-Gobiņa, Egils Levits, Edvīns Šnore, Ilmārs Mežs, un Gunārs Nāgels. Tas iedrošināja TILTU aicināt Dr. Vinetu Poriņu aut kājas novembrī uz Ziemeļameriku.

Sabiedrībai par referātiem bija liela interese. Filadelfijā katrs no abiem priekšlasījumiem ilga vairāk nekā divas stundas, jo pēc referātiem izraisījās dzīvas pārrunas, referentei atbildot uz daudzajiem klausītāju jautājumiem. Vijas un Ivara Bērziņu pateicības vārdi Ņujorkas sarīkojuma vadītājai Baibai Pinnei: "Paldies par izcilo 18. novembŗa sarīkojumu Ņujorkā. Mums sevišķi patika Dr. Vinetas Poriņas runa — patriotiska, latviska, laikmetīga."

Turneju, ar nozīmīgu finansiālu Edgara Bērziņa atbalstu, noorganizēja Ģirts Zeidenbergs.

Izcilo jauno talantu fonds

Izcilo jauno talantu fonds Lailas Robiņas vadībā, ar Baibas Pinnes un Annas Ķepes līdzdalību, 2014. gadā piešķīra sekojošos atbalstus:

• Arta Jēkabsone, dziedātāja — $1,000 atbalsts viņas "jazz and contemporary music" studijām, The New School, Ņujorkā;

• Magdalena Ceplis, čello — $1,000 atbalsts studijām Briselē, Beļģijā.

TILTS izsaka sevišķu pateicību par šī gada dāsnajiem ziedojumiem Izcilo jauno talantu fondam:

• Edgars Bērziņš — $1,000;
• Guna Mundheim — $1,000.

Fonda pašreizējā bilance ir $3,455.00. Ziedojumus Fondam var sūtīt uz sekojošu adresi, rakstot čeku uz „Latvian Cultural Association TILTS” vārda: TILTS, c/o Laila Robins, 241 Central Park West, Apt.14H, New York, NY 10024.

Savā darbības mūžā TILTA izcilo jauno talantu fonds ir piešķīris pāri par $150,000 vairāk nekā 30 jauniem Latvijas māksliniekiem. Visi līdzekļi, ko Fonds piešķir, nāk no ziedojumiem, kas domāti tieši šim fondam.

Mūzikas nometnes fonds

Mūzikas nometnes fonds atbalsta Starptautiskos latviešu jauno mūziķu meistarkursus, kas notiek Latvijā katru otro gadu. Nākošie meistarkursi būs 2016. gadā Siguldas mākslu skolā Baltais flīģelis.

TILTS izsaka sevišķu pateicību par šī gada dāsnajiem ziedojumiem Mūzikas nometnes fondam:

• Edgars Bērziņš — $1,000
• Anita Kupriss — $2,500

Mūzikas nometnes fondu vada Dace Aperāne, sadarbojoties ar Andu Sūnu Cook un Guntu Sembu. Pašreizējā bilance ir $6,000. Ziedojumi Mūzikas nometnes fondam ir nosūtāmi TILTA kasieriem ar piezīmi, ka nauda domāta šim fondam. Čeks rakstāms uz „Latvian Cultural Association TILTS” vārda.

Pabalsti

2015. gadā TILTS piešķīra sekojošos pabalstus, kopsummā $2,550.00:

• $400.00 — K. Lesiņa fonda koncerta atbalstam.
• $500.00 — Grafiskā dizaina speciālistam Cory McLeod braucienam uz Rīgu. 2015. g. 11. martā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika lekcija par Rīgas Geto muzeja virtuālās vietnes izveidošanu. Cory sagatavoja vietni un vadīja pasākumu.
• $500.00 — Bezpeļņas organizācijai DELNA Latvijā, kas cīnās pret korupciju.
• $1,000.00 — NY Public Radio atbalstam sakarā ar latviešu mūzikas raidījumiem.
• $150.00 — ALJA stipendijai.

Vēstures projektu fonds

Pašreiz Vēstures projektu fondam nav jaunu projektu, un kases bilance ir $0. No Edgara Bērziņa 2014. gadā saņemtie $1,000, ar viņa ziņu, ir pārskaitīti uz Informācijas projektu fondu.

Informācijas projektu fonds

Lai palīdzētu atspēkot Krievijas negatīvo politisko propagandu Latvijas informācijas telpā, TILTS 2015. gada pilnsapulcē nodibināja „Informācijas izplatīšanas” projektu, kuŗa mērķis ir sameklēt un izsūtīt valsts vadošiem cilvēkiem un medijiem Latvijā rakstus par Latvijai potenciāli svarīgiem notikumiem un viedokļiem no pieredzējušu cittautiešu žurnālistu, analītiķu un autoru uztveres un analīzes.

Informācija tika izsūtīta ar e-pastu šī projekta ietvaros. "Īsajā" sarakstā ar 196 adresēm ir Latvijas valsts vadošie cilvēki — Saeimas locekļi, valdība un diplomāti, kā arī mediji un daži rietumu latvieši. Šis saraksts saņem nozīmīgākos rietumu pasaules komentatoru rakstus un līdzīga veida informāciju gandrīz katru dienu. "Vidējā" sarakstā ir ap 900 adrešu, ieskaitot 415 no valdības struktūrām, un informācija tiek izsūtīta vairākas reizes nedēļā. Saņēmēji šajos divos sarakstos ziņo par savas adreses maiņu; arī citas reakcijas norāda, ka informācija tiek novērtēta. Šad un tad informācija tiek izsūtīta arī plašāk.

ALA 2015. gadā piešķīra šim projektam $3,000, finansējot to daļu, kas saistās ar šīs informācijas publicēšanu Latvijas presē, ieteicot informāciju piegādāt reģionālajai presei un to tulkot arī krievu valodā, pieprasot atskaiti no TILTA. TILTS nepieprasīs ALA līdzekļus šī piešķīruma ietvaros. No sarunām ar vairākiem reģionālās preses pārstāvjiem Latvijā atbilde ir vienmēr tā pati — reģionālai presei neinteresē šāda informācija. Nav intereses arī par krievu valodas tekstu — atbilde no kontaktētajiem krievu portāliem ir, ka šī informācija ir jau pieejama.

Ar šo projektu saistās arī līdzekļu vākšana, lai segtu tulkošanas un autortiesību iegūšanas izdevumus. Ziedojumi ir nosūtāmi TILTA kasieriem ar piezīmi, ka nauda domāta šim fondam. Čeks rakstāms uz „Latvian Cultural Association TILTS” vārda. Izdevumu 2015.gadā nebija. Fondā ienāca $1,100, ieskaitot sekojošo nozīmīgo ziedojumu:

• Edgars Bērziņš — $1,000

Fondā pašlaik ir $2,100; to vada Ģirts Zeidenbergs un Andris Padegs.

Prezentācijas

Kultūras ministrija sadarbībā ar citām ministrijām un Cēsu novada domi 2015. gada 23. un 24. jūlijā rīkoja Cēsīs konferenci "Latvieši pasaulē — piederīgi Latvijai un savam novadam." Andris Padegs deva pārskatu par TILTU — vēsturi, mērķiem un darbību. Pārskats ir saņemams, pieprasot to no autora.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas pārstāve izteica interesi saņemt gadskārtējos TILTA darbības pārskatu.

Lielā mūzikas balva Dacei Aperānei

2016. gada 1.martā Latvijas Nacionālajā operā notika Lielās mūzikas balvas pasniegšana, un viena no 29 šīs balvas saņēmējām bija aktīvā TILTA darbiniece un mūzikas nodaļas vadītāja komponiste un pedagoģe Dace Aperāne. Dace saņēma šo balvu par "īpašiem nopelniem Latvijas akadēmiskās mūzikas popularizēšanā pasaulē."

Par piešķirto balvu Aperāne saka: "Tās reizes, kad Latvijas akadēmiskā mūzika ir izpelnījusi apbrīnu no mūzikas cienītājiem un profesionāļiem, kuri pirmoreiz ar to ir saskārušies, man ir sagādājušas īpaši lielu gandarījumu un prieku. Es ticu, ka nākotnē tā sasniegs arvien lielāku klausītāju skaitu un turpinās attīstīties jaunos, vēl neparedzamos veidos. Latvijas akadēmiskā mūzika ir brīnumaina un neatvietojama daļa no Latvijas bagātīgā kulturālā mantojuma, ar īpašu un nozīmīgu vietu pasaules kultūras telpā. Lai skan latviešu mūzika un lai dzīvo latviešu komponisti un mūziķi Latvijā un visā pasaulē!"

Apsveicam Daci ar šo lielo pagodinājumu, un jūtam, ka šis apbalvojums pa daļai ir arī atzinība TILTA darbībai, jo daļa no Daces darba latviešu akadēmiskās mūzikas laukā ir bijusi TILTA sarīkojumu ietvaros.

Citi 2015. gada notikumi

• 2015. gada beigās caur TILTU ALA’ā bija iestājušies 72 biedri, ieskaitot 6 dzintara biedrus, 8 zelta mūža biedrus un 55 mūža biedrus.
• Ints Dzelzgalvis un Gunārs Ozols bija TILTA delegāti ALAs 2015. gada kongresā Indianapolē.
• Dace Aperāne, Baiba Pinne un Ārija Kats pārstāvēja TILTU Ņujorkas latviešu organizāciju padomē.
• 2015. gada 28. martā Daugavas Vanagu namā Bronksā, NY, notika TILTA biedru pilnsapulce, kā arī valdes sēde pirms pilnsapulces un jaunās valdes konstruēšanas sēde pēc pilnsapulces. Valdē ievēlēja 43 locekļus. Amatu sadalījums palika tas pats.
• 2015. gada 19. novembrī TILTS nosūtīja caur Latvian American Shipping Line Latvijas Nacionālajai bibliotēkai no tautiešiem savāktās 198 kastes ar grāmatām un periodiku, kopā 3,111 kg. Grāmatas un periodika domātas tālāk izdalīšanai skolām un bibliotēkām (Andris Padegs).

Pasaules latviešu saiets

Turpinot iesākto tradīciju, 2015. g. 28. jūnijā TILTS sarīkoja Pasaules latviešu saietu Rīgā. To izdevās sarīkot Rīgas Latviešu biedrībā — Māmuļā, kur varam justies, ka esam latviskā Latvijā. Saiets ir domāts galvenokārt rietumniekiem, kas ir pārcēlušies uz Latviju, vai Latviju šovasar apciemo, kā arī viņu radiem, draugiem un paziņām. No ASV, Austrālijas, Eiropas un Kanādas piedalījās apmēram simts dalībnieku.

Pateicība pienākas Pēterim Elfertam, vēstniekam ar diasporas atbildību: viņš izkārtoja Baltās zāles pieejamību, īres samaksu un atklāja saietu ar īsu uzrunu. Bija iespēja iegādāties garšīgas uzkodas un atspirdzinājumus blakus telpā, par ko rūpējās Latviešu Folkklubs Austrālijā dzimušā Krišjāņa Putniņa vadībā.

Pēc ieturēšanās pētniece Dr. Inta Mieriņa iepazīstināja saieta dalībniekus ar nesen notikušās diasporas aptaujas interesantākajiem rezultātiem. Aptaujā bija iesūtītas 14,000 atbildes. Pēc tam sekoja ilgstošas pārrunas un jautājumi par šo pētījumu un tā secinājumiem.

Pēc tam labu laiku turpinājās draudzīga iepazīšanās un atkal tikšanās, daudziem dalībniekiem no vairākiem kontinentiem satiekoties pēc ilgāka laika, kas ir nozīmīga saieta sastāvdaļa. Šķiroties vairāki izteica pateicību par šādu sarīkojumu. Arī vēstnieks Pēteris Elferts apliecināja, ka ieguldījums saieta izkārtošanā Rīgas Latviešu biedrības telpās ir bijis vērts dalībnieku spraigās mijiedarbības dēļ. Saietu noorganizēja Ģirts Zeidenbergs.

Nākošo gadu iecerējumi

Turnejas parasti plānojam pusgadu vai gadu uz priekšu. Pēc diviem gadiem būs Latvijas simtgades atzīmēšana, un ar to saistīsies sevišķas svinības, kā arī Kultūras ministrijas finansiāls pabalsts sarīkojumiem. Tādēļ arī mums mūsu ieceres jāplāno tālāk nekā parasti. Kad TILTA turneja ir izplānota un sarunāta, sarīkojumi tiek izziņoti TILTA mājas lapā www.tilts.org, kā arī laikrakstos "LAIKS", "LATVIJA AMERIKĀ" un elektroniskajā Austrālijas laikrakstā "LATVIETIS".

Pašlaik TILTS strādā pie sekojošo turneju īstenošanas, daudzas no kuŗām ir pagaidu stadijā:

• Koklētājas Laimas Jansones etnogrāfiskās mūzikas turneja ir paredzēta 2016. gada oktobrī ASV rietumu krastā: Linkolnā 7. okt., Denverā 9., Portlandē 12. vai 13., Sietlā 14., Sanfrancisko 15. un Losandželosā 16. Viņa izpildīs arī vokālo daļu. Organizē Ģirts Zeidenbergs.
• Komponista Ērika Ešenfelda priekšnesums notiks 2016. gada rudenī, kur viņš sniegs interaktīvu lekciju par savu multimediālo simfoniju "Ziemeļu gaisma". Sarīkojumi paredzēti Klīvlandē, Mineapolē, Filadelfijā, Bostonā un Ņujorkā. Organizē Dace Aperāne.
• Populārās etnogrāfiskās grupas Ilģi turneja ir paredzēta 2016. gada novembrī ar koncertiem Ņujorkā*, Bostonā, Klīvlandē, Toronto*, Filadelfijā* un Priedainē* (ar * atzīmētos centros koncerts būs daļa no valsts svētku sarīkojuma). Organizē Benita Jaundāldere.
• Lettonia kameransambļa turneja (Juris Žvikovs, Dita Krenberga, Ēriks Kiršfelds) tiek plānota 2017. gada aprīlī-maijā deviņos latviešu centros.
• Ivara Cinkusa etnogrāfiskā ansambļa Trio turneja ar četriem mūziķiem tiek plānota 2017. gada rudenim 12 latviešu centros ASV un Toronto. Plāns ir pagaidu stadijā kā daļa no simtgades atzīmēšanas.
• Valmieras Drāmas teātra turneja ar H. Gulbja "Medību pils" J. Znotiņa režijā ir iespējama 2017. gada rudenī. Plāns ir pagaidu stadijā kā daļa no simtgades atzīmēšanas.
• Magi ansambļa turneja ir paredzēta 2018. gadā ASV rietumu krastā, kā arī vidienē un austrumu krastā. Magi ansamblis ir profesionāls sieviešu vokālais ansamblis, kuŗu vada diriģente Dr. Heather MacLaughlin Garbes. Ansamblis atskaņos baltiešu kormūziku sieviešu balsīm. Mājas lapa: www.magiensemble.com.
• Valmieras Drāmas teātra turneja ar Aspāzijas "Vaidelote" Ineses Mičules režijā ir iespējama 2018. gada rudenī. Plāns ir pagaidu stadijā kā daļa no simtgades atzīmēšanas.

Finanšu pārskats

Cik lietderīga ir TILTS darbība?

Dažām populārām amerikāņu labdarības organizācijām lielākā daļa no saziedotās naudas aiziet naudas vākšanai un administrācijai, maksājot lielas algas organizācijas vadītājiem; organizācija ir uzskatāma par lietderīgu, ja vairāk par 80 – 90% no naudas tiek izlietota organizācijas labdarības mērķiem un 10 – 20% administrācijai un naudas vākšanai.

TILTA finanšu pārskats dod ieskatu TILTA darbības lietderī-bā: TILTS 2015. gadā ieņēma $46,302; šī ir summa, kas gāja caur TILTA kasi. Bet daļa no turneju finansēm neiet caur TILTA kasi — pēc iepriekšējas norunas, izrāžu rīkotāji samaksā daļu no honorāriem un ceļa izdevumiem tieši māksliniekiem. Šī summa 2015. gadā bija apmēram $17,000, kas arī ir uzskatāmi par turneju ienākumiem. Kopējie ienākumi 2015. gadā tad bija $63,302, no kuŗiem $4,628 tika izdoti administrācijai un ziedojumu vākšanai, kas ir 7.3%.

Biedra karte

Līdz šim mākslinieku turnejas plānojām tā, lai tās pašas sevi finansētu, bet pēdējos gados sarukušās publikas un pieaugošo izdevumu dēļ tas vairs nav iespējams. Tāpat īpaši ziedojumi ir nepieciešami, lai īstenotu ar izglītību un kultūras atbalstu saistītus projektus. Tāpēc TILTA darbība lielā mērā ir atkarīga no Jūsu ziedojumiem. Jau daudzus gadus biedra naudu neesam paaugstinājuši, lai tā nebūtu par šķērsli kļūt par TILTA biedru tiem, kam līdzekļi ierobežoti.

Lūdzu kļūstiet par TILTA biedru ar ziedojumu, sākot ar $15! Čekus lūdzu rakstiet uz Latvian Cultural Association TILTS, Inc. vārda un nosūtiet:

• ASV: biedrzinis / kasieris Juris Baidiņš, 1104 Windon Drive, Wilmington, DE 19803
• Kanādā (Kanādas dolāros): Ivars Timbers, 1921 Poppy Lane, Pickering, ONT L1V 2T4

ASV ziedojumi ir atvelkami no ienākumiem, nodokļus aprēķinot. TILTA valdes locekļi darbu dara brīvprātīgi, un neviens valdes loceklis nesaņem nekādu atalgojumu.

2015. gadā TILTS saņēma biedra maksās un vispārējos ziedojumos $13,865 no 340 biedriem; caurmēra ziedojums bija nepilni $41 no biedra.

Pateicībā, Latviešu kultūras biedrības TILTS valde:

Mārtiņš Andersons Dace Štauvere Aperāne Gundars Aperāns Juris Baidiņš Valdis Bašēns Pauls Berkolds Edgars Bērziņš Valdis Bērziņš Jānis Cigusis Anda Cook Edgars Dāle Ints Dzelzgalvis Rolfs Ekmanis Astrīda Jansone

Amanda Jātniece Benita Jaundāldere Līga Jēkabsone Maruta Kārklis Lauma Upelniece Katis Ārija Kats Anna Ķepe Brigita Klauss Matīss Kukainis Anita Liepiņa Maija Medne Jānis Melgalvis Ilmārs Mežs Andris Padegs Ilze Pētersone

Baiba Pinne Zinta Pone Ināra Reinis Andris Ritums Laila Michelsone Robiņa Gunta Puzule Semba Laimonis Siliņš Ruta Krūze Strobele Jānis Students Ivars Timbers Normunds Vīksne Marcis Voldiņš Ģirts Zeidenbergs Astra Pētersone Zemzare

Vai Jums ir Testaments?

Nāk prātā gadījums pirms vairākiem gadiem, kad viens ārsts, kas darbojās TILTA valdē, pēkšņi nomira. Viņam nebija piederīgo un nebija arī testamenta. Visas personīgās mantas, ieskaitot latviešu grāmatas, tika izmestas atkritumos, un viņa māja un bankas konti pārgāja Ņujorkas štata īpašumā.

Dzīvs būdams, viņš atbalstīja latviešu organizācijas un latviskos centienus, bet viņa iespējami lielākais finansiālais atbalsts, kas varēja būt pēc viņa nāves ar viņa testamentu, netika izmantots.

Ja Jums nav piederīgo, sagatavojiet testamentu un apsveriet iespēju atstāt savu mantu kādai latviešu organizācijai.

Paldies!

• Pēters Vecrumba ir mūsu „webmasters” — viņš sagatavo TILTA mājas lapas www.tilts.org grafisko ietērpu un atjauno lapas saturu. Paldies, Pēter!
• Paldies visiem talciniekiem, kas ir palīdzējuši izsūtīt šo TILTA pārskatu.
• Paldies TILTA revīzijas komisijai, kas palīdz kasieŗiem Jurim Baidiņam un Jānim Melgalvim uzmanīt TILTA finanses; komisijā sastāv:
  • Pēteris Āns
  • Kaspars Krēsliņš
  • Laris Krēsliņš

Šo gada pārskatu sagatavojis Andris Padegs. Pārskatu PDF faila pieejama šeit

Rediģēts: 2023.VIII